Kas ir sāls?
Sāls ir balts, kristālisks minerāls, kura galvenā sastāvdaļa ir nātrija hlorīds (NaCl).
Sāls ir ķīmisks savienojums, kam ir specifiska uzbūve un noteiktas īpašības. Sāls sastāv no joniem, pozitīvi lādētiem katjoniem un negatīvi lādētiem anjoniem (metāliskais jons [katjons] + skābes atlikums [anjons]). Vispār ar sāli saprot vielu, kas sastāv no nātrija katjona un hlorīda anjona. Nātrija hlorīds ir viens no svarīgākajiem sālsskābes sāļiem. Bezkrāsaina, kristāliska viela, šķīst ūdenī (26% šķīdums pie 25C temperatūrā). Dabā sastopams akmenssāls, minerāla halīta veidā, minerāla silvināta veidā (KCl • NaCl), sālsezeros, jūru (1,5%) un okeānu (2,72%) ūdenī arī pazemes ūdeņos. Sāli iegūst dabiskās iegulās (akmenssāls) vai iztvaicējot sāls ūdeni. Sāls ir svarīga ķīmiskās rūpniecības izejviela, sodas, hlora u.c. vielu iegūšanai.
Ikdienā sāli lieto ēdiena garšas uzlabošanai kā konservējošu vielu (gaļas, sēņu, zivju, dārzeņu, arī ādu) sālīšanai. Cilvēku un dzīvnieku organismā sāls ir nepieciešama daudzu dzīvības procesu normālai norisei. Nātrija un hlorīda masas daļas, NaCl ir nevienādi sadalītas, jo viens grams NaCl sastāv no 0,4 g nātrija un 0,6 g hlorīda. Tas ir saistīts ar šo abu elementu dažādo atomu masu, jo viens mols nātrija atbilst 23 g un viens mols hlorīda atbilst 35, 5 g .
Sāli iedala pēc tā ieguves veidiem
Pasaulē kopumā no pieprasītā sāls, 30% iegūst no jūras ūdens , un no sāli saturošiem iekšzemes ūdeņiem, bet pārējais sāls nāk no akmenssāls atradnēm jeb iegulām.
Akmenssāls jeb rupjais sāls
Akmenssāls atradnes veidojās no jūras ūdens, iztvaikošanas procesā, tas bija pirms miljoniem gadu. Cietais sāls ar kalnrūpniecībā esošām metodēm tiek noārdīts, sasmalcināts, attīrīts un safasēts. Akmenssāls ir gandrīz tīrs NaCl, šāda veida sāli labprāt izmanto rūpniecības industrijā arī pārtikas rūpniecībā vai tirdzniecībā kā vārāmo vai galda sāli. Tirdzniecībā norāda tā maluma vai granulācija pakāpi no 0 līdz 3.
Vakuumsāls vai ietvaices sāls
Tiek iegūts 2 veidos. Cietais akmenssāls ar pazemes avotu ūdeņiem tiek šķīdināts, un tādejādi izveidojas sāls avoti, kuri nonāk virszemē vai tos atrod kā pazemes sālsūdeņus, pazemes sālsezerus. Blakus dabīgajiem sālsūdeņiem jeb šķīdumiem ir arī rūpnieciski izveidoti sālsūdeņu šķīdumi, kurus iegūst pievadot sāls atradnēs ūdeni ar „caurule caurulē” sistēmu. Ietvaices sāli iegūst industriāli attīstītās sāls ražotnēs ar slēgto iztvaikošanas/vakuumtvaicētāju palīdzību. Šajās iekārtās ūdens iztvaiko izmantojot enerģiski taupīgu zemas atmosfēras spiedienu. Ietvaices sāli arī var iegūt dažādās granulācijas pakāpēs.
Jūras sāls
No jūras, okeānu ūdens vai sāli saturošiem iekšzemes ūdeņiem, sāli iegūst ar iztvaikošanas paņēmienu. Tā sauktajos “sāls dārzos” ūdens iztvaiko no saules siltuma, laika posmā no pavasara līdz rudenim. Tikai 80% no jūras sāls ir NaCl, pārējie ir citi savienojumi. Šie savienojumi tiek atdalīti, līdz ūdens vēl nav pilnīgi iztvaikojis. Atsevišķās pakāpēs atdala noteiktus savienojumus, piemēram, ģipsi (kalcija sulfāts), kā arī magnija un kalcija sāļi tiek aizvadīti noteiktos posmos. Jūras sāls tiek iegūts arī rūpnieciski.
Tirdzniecībā esošais jūras sāls satur 98% NaCl. Jāatzīmē, ka joda saturs jūras sālī ir nenozīmīgs, nedaudz vairāk kā akmenssālī. Tāpēc jūras sāls nav alternatīva jodētam sālim.
Lai šim sālim būtu tāda fizikālā īpašība, kā šķīdība un tas nesacietētu, tad saskaņā ar likumdošanu ir atļauta noteiktu ķīmisku vielu (kalcija karbonāts, kalcija silikāts, kramskābe, magnija karbonāts, kalcija vai nātrija heksaciānoferāts) pievienošana.
Sāli iedala pēc tā pielietošanas veida:
Sāli iedala pēc granulācijas veida:
Sāli iedala pēc pievienoto vielu veida:
Specifiskie sāls veidi:
Resursi: Inga Ansone, Maģistra darbs „Sāls pārtikas ražošanas procesā”. 1997, Jelgava, LLU.
Kas ir
sāls?
Latvijas Sāls Tirdzniecības Kompānija. Buļļu iela 47A, Rīga, LV-1067, tālr. 67 063 931,
WhatsApp: 24 202 040, e-mail: lstk@lstk.lv
Saturs © LSTK 2014-2022.